tija-yoga.lv


Dvēseles dzīve ķermenī.
 

Pirmie soļi – ieskats meditācijā





Meditācijas prakse dažkārt maldīgi tiek uzskatīta par kaut ko mistisku un „parastam” cilvēkam nepieejamu. Taču meditācijas pamatpakāpe ir pieejama katram, kurš iesākumā vēlas vienkārši nomierināt savas domas un emocijas, atbrīvoties no stresa un spriegumiem fiziskajā ķermenī, biolaukā un savā apkārtnē. Katram, kurš vēlas uzlabot savas koncentrēšanās spējas un nesatraukties par dzīves plūdumu un notikumiem tajā. Katram, kurš vēlas izkļūt no nomākta un depresīva dzīves uztveres stāvokļa. Katram, kurš vēlas stabilizēt savu imūnsistēmu un uzlabot veselību.

Meditācija iesākumā izpaužas kā smadzeņu treniņš jeb mentālā vingrošana, kuras laikā cilvēks mācās pārvaldīt pats sava prāta un emociju patvaļīgo mutuļošanu. Kā jebkura vingrošana, tā prasa pūles, centību un disciplīnu. Tai jānotiek regulāri.

Izrādās, ka regulāra smadzeņu vingrošana (meditācija) paveic „brīnumu” cilvēka centrālajā nervu sistēmā – galvas smadzenēs. Tajās veidojas jauni neironu savienojumi, un atsevišķas smadzeņu daļas kļūst fiziski „biezākas”. Dažas daļas sāk strādāt mierīgāk, dažas aktīvāk – smadzeņu enerģija tiek izmantota arvien optimālāk.

Saskaņā ar jogas mācību, meditācijai ir vairāki priekšnoteikumi. Tie ir uzskaitīti arī jogas sūtrās –
8 pakāpju ego transformācijas ceļā, kuru pierakstījis Pataņdžali.

Pirmais solis jeb noteikums nokļūšanai meditācijā ir maņu jeb instinktu savaldīšana. Tas nozīmē – apsēžoties ar taisnu muguru un gatavojoties meditēt, cilvēks savas maņas, kas ierasti ir atvērtas un uz ārpasauli vērstas, apzināti savāc virzienā „uz iekšpusi”, „sevī”. Aizverot acis, „ievelk ragus” un ielien kā gliemezis savā mājā – iekārtojas iekšpusē, mierā, drošībā. Iesākumā skatās, klausās un apzinās tikai pats sevi. Ar visu savu apziņu pārvietojas pats uz savu centru.

Otrais solis mentālajā treniņā ir koncentrēšanās. Nokļūšana meditācijā jogas izpratnē nav iespējama bez prāta savaldīšanas, liekot tam vispirms koncentrēties. Prāts kā ego instruments ierasti darbojas pilnīgi patvaļīgi, pārpludinot cilvēka apziņu ar neskaitāmām domām un tās pavadošām emocionālām reakcijām. Šī patvaļa veido neirofizioloģisku „ķēdi”, kuras rezultāts ir trauksme un dažādas fiziskas saslimšanas (psihosomatika). Uzmanības pārnešana sevī un koncentrēšanās ir priekšnoteikumi, kas palīdz pārvarēt prāta patvaļu.

Lai koncentrēšanās būtu iespējama, ir nepieciešams koncentrēšanās objekts. Kaut kas, uz ko prātam meditācijas laikā nepārtraukti fokusēt uzmanību. Vai arī kaut kas, ko prāts sākumā varētu nepārtraukti novērot, tā neļaujot galvā skanēt vairākām „radio stacijām” vienlaikus.

Jogas prakses iesākumā klasiski par koncentrēšanās objektu tiek izraudzīta cilvēka paša elpa. Jo tā vienmēr ir klāt, tā ir kaut kas, ko cilvēks ar savu prātu neietekmē. Turklāt elpas apzināšanās un pašizpēte meditētājam pakāpeniski sniedz daudz informācijas par to, kā viņš patiesībā jūtas. Tātad – pēc vēršanās iekšup cilvēks sāk savu uzmanību koncentrēt uz elpu. Piemēram – sajūtot, ka vēsa elpas straume caur degunu ieplūst un silta izplūst. Vai arī, novērojot, kā cilājas kāda ķermeņa daļa līdz ar elpošanu. Cilvēks pats vislabāk intuitīvi sajūt, kā novērot savu elpu.

Turpinot apzināti un cītīgi koncentrēt un fokusēt uzmanību uz meditācijas objektu, domu straume uzreiz nenomierinās. Meditētājam tiek ieteikts to īsi apzināties, piereģistrēt domu patvaļu, bet nevērst uz to savu uzmanību. Meditācijas laikā neanalizēt prātā paralēli notiekošos procesus, bet pacietīgi, ar mīļu attieksmi pašam pret savu prātu, pārnest uzmanību atpakaļ pie koncentrēšanās objekta. Un tā simtiem un tūkstošiem reižu. Kā cītīgi vingrojot.

Tālāk, visbiežāk pilnīgi negaidīti un iesākumā pavisam īslaicīgi, seko cilvēka nokļūšana meditācijā. Tā seko pēc ilgstošas koncentrēšanās vienā punktā. Tas ir brīdis, kad meditētājs piedzīvo to, ko varētu saukt par izplešanos. Meditētājs paliek vienlaikus aktīvs vērotājs (koncentrējas), tajā pašā laikā apzinoties, ka izplešas kādā bezgalīgā telpā. Fizioloģiski šai brīdī ir izmērāms fakts – centrālā nervu sistēma ir aktīva (koncentrēšanās), veģetatīvā kļūst arvien mierīgāka (izplešanās).

Regulāra meditācija pakāpeniski atsedz dziļus cilvēka zemapziņas slāņus. Meditācijas laikā notiek senu notikumu „iztīrīšanās”. Cilvēks dzīvē pakāpeniski iegūst spēju būt arvien klātesošāks un izjust sakni ar sevi un savu dziļāko būtību – savu patību. Tas ir priekšnoteikums arī vecu un nederīgu domformu „iztīrīšanai” un sava - autentiska dzīves ceļa atrašanai un iešanai pa to.

Meditāciju pieredze ir temats, kurš praktiski nav aprakstāms, lai gan cilvēki to cenšas darīt, lai dalītos savā meditācijas pieredzē. Jo tā ir milzīgu prieku izraisoša un transformējoša pieredze sevis un pasaules uztverē. Aizraujoša ir meditētāju savstarpēja dalīšanās un mēģinājumi aprakstīt – ko nozīmē „būt meditācijā”.

Arvien ilgāk atrodoties meditācijā, ar laiku seko pilnīga saplūšanas fāze, kurā vairs nav telpas starp meditētāju un meditācijas objektu. Cilvēks ar visu savu būtību izjūt, ka viņš un elpa ir viens. Meditācijas augšējās pakāpes ir saistītas ar dziļu un intīmu Dieva apziņas ienākšanu cilvēkā, ar visa vienotības, neduālisma personīgu pieredzi. Ar nokļūšanu bezgalīgas mīlestības straumē.

Dažādas meditācijas fāzes pavada prieka, līksmes un pat svētlaimes uzplaiksnījumi un ilgāki plūdumi. Izrādās, ka arī tos fiksē zinātniskie mērījumi – dažādās meditācijas fāzēs cilvēka smadzenēs pastiprināti izdalās dopamīns un citi labsajūtu un gandarījumu izraisošie hormoni un neiromediatori (vielas, kas izdalās, informācijai no viena neirona nonākot blakus esošajā).

Meditācijas ceļš ir ārkārtīgi aizraujošs, lai arī tajā ir periodi, kad šķiet, ka viss stāv uz vietas, nekas jauns „neatveras” un „nenotiek” un ir garlaicīgi. Meditētājam, kurš vēlas piedzīvot transformāciju, vienkārši ir jāapņemas būt cītīgam un pacietīgam un jāapsola pašam sev – nepātraukt regulāri meditēt, lai arī kādām meditācijas „fāzēm” nāksies iet cauri.



Par to – kāpēc būtu vērts meditēt, ko „dod” meditācija, kādas ir meditāciju tehnikas, kādi ir šķēršļi un traucējumi meditācijā, kāds ir Pataņdžali 8 pakāpju celš, un arī atbildes uz jautājumiem par meditāciju – nākamajos rakstos.

 


RAKSTA AUTORS: Tija Kazāka 

2013-02-18 16:46  |  Skatīts: 2842x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ