tija-yoga.lv


Dvēseles dzīve ķermenī.
 

Gada tumšā laika praksēs ieejot



Rudens, laiks, kad ārā kļūst arvien vēsāks, un drīz būs jau pavisam auksti, ir laiks, kurā cilvēki labprāt sāk ievilkties paši sevī. Tumšie vakari ir tik omulīgi, ja tos var pavadīt mājās – siltumā un mīļā sabiedrībā. Ietīties siltā segā ar siltas piparmētru tējas krūzi rokās un darīt.... vai varbūt pat nedarīt neko – vienkārši būt mierā un iekšā. Gan tiešā, gan paplašinātā nozīmē.

Arī jogas prakse, kura notiek gada tumšajā laikā, var pārvērsties par iespēju cilvēkam atgriezties mājās – pašam sevī, savā dziļumā. Lai piedzīvotu, ka prakses laikā vai pēc tās, ir iespējams tikt vēl dziļāk. Ka ar sevi, īsto sevi, kurš ir iekšpusē un kura parasti nav ārpusē, var iepazīties arvien tuvāk. Un, ka sevī un ar sevi kļūst arvien labāk.

Saskaņā ar Tradicionālo Ķīniešu Medicīnu, kura veido vaiāku jogas atzaru pamatu (piemēram, yin, chi yoga) rudens, metāla enerģija, ir savelkoša, iekšup velkoša. Plaušas un resnā zarna kā piesaistītie orgāni un meridiāni, kuri cilvēka ķermenī simboliski atspoguļo uzņemšanas un atlaišanas nepārtraukto mijiedarbību. Ieelpa un izelpa. Barības uzņemšana un pārpalikumu atlaišana. Skumju izsāpēšana un palaišana – tīras vietas atbrīvošana.

Atnākot vēsumam, arvien biežāk dzirdam cilvēkus sakām – man atkal sāk sāpēt mugura. Gadalaiku maiņas periodos tas bieži vien tā notiek. Rudeņos un pavasaros. Tad, kad ķermenim – visām tā sistēmām, ir jāspēj pārslēgties no siltā un gaišā uz auksto un tumšo laiku (un otrādi). Līdzās iesnām, šķaudīšanai un citām rudens ierastajām blaknēm.

Lai jogas prakse būtu dziļa, lai tā būtu apzināta, to ir iespējams sezonāli pielāgot tam, kā cilvēki attiecīgajā gada laikā jūtas un tam, kādas emocionālas un fiziskas grūtības viņus attiecīgajā gada laikā (arī vecumposmā) piemeklē. Tumšais rudens laiks ir pazīstams arī ar sezonālo depresivitāti.

Kā cilvēks var sev palīdzēt, praktizējot jogu? Viņš var savu praksi apzināti pielāgot tam, ko redz aiz loga. Tam, kā dabiski jūtas viņa ķermenis un tam, kā viņš jūtas emocionāli. Nemēģināt tumšā rudens vai ziemas vakarā, kad ķermenis enerģiju (tajā skaitā - svaru) tiecas saglabāt, nevis atdot, ar varu un līdz spēku izsīkumam sevi izdzīt, lai līdz Ziemassvētkiem nomestu vēl 3 kilogramus. Šī spēja atšķirt sev derīgu vai nederīgu un pat kaitīgu praksi attiecas arī uz cilvēka dzīves apli – uz to, cik viņam ir gadu un kāds enerģētiskais pirmelements viņā dominē kopš dzimšanas.

Mums visiem reizē pakāpeniski un neatgriezeniski fiziski nolietojoties (nemēģinot sevi apzināti padarīt vājākus vai vecākus), gadu no gada arvien būtiskāks kļūst jautājums – kā prakses pielāgot gada un cilvēka dzīves dabiskajiem ritmiem un cikliem? Kā jogot tā, lai prakse barotu, nevis ārdītu? Un kā katram pašam spēt uzņemties atbildību par savu praksi, kura notiek grupā? Vietā, kur kopā sanāk tik dažādi cilvēki. Kur viens ir fiziski vecāks, cits jaunāks. Viens stiprāks, cits vājāks. Viens sēro, otrs iemīlējies. Viens spēcīgs un priecīgs, cits izdedzis. Viens vesels, citam kādi slimību simptomi. Visi kopā.

 

Vakar FB tīklā ievietoju nelielu ierakstu kopā ar bildīti

 

Anna Troekes - jogas "granddāma" - tā viņu mēdz dēvēt Vācijā. Skolotāja, kura jogu pasniedza jau DDR laikos, veltījusi jogai un cilvēkiem visu savu mūžu.

NE VISS, KAS TEV JOGĀ VISVAIRĀK PATĪK, IR TEV PIEMĒROTĀKAIS.

Tā ir viena no atziņām, kuru viņa mēdz atkārtot savās grāmatās un intervijās.

Tēma, kuru pirmo reizi katram pašam būs iespēja padziļināti izpētīt, gatavojoties un piedaloties mūsu ziemas paplašinātajā pasākumā - JOGAS DIENĀ: http://tija-yoga.lv/299-/

Tēma, kurai ir pienācis pēdējais laiks. Īpaši jogotājiem, kuri praktizē jau ilgstoši, ikreiz intuitīvi pielāgojot praksi sev, un vēlas to darīt visu savu dzīvi. Tēma, kura sevī ir pamatīgi jāizpēta, lai prakse varētu ilgt mūža garumā.

JOGAS DIENĀ, izmantojot Body-Mind-Spirit Health Concepts (mācību centrs Šveicē) individuālā pirmelementu balansa/disbalansa testu, būs iespēja veikt padziļinātu pašizpēti, lai noskaidrotu - kas no tā, ko es daru jogā, palīdz man atgūt līdzsvaru un veselību? Un kas no tā, ko daru jogā - man par labu nenāk nemaz? Arī tad, ja man šķiet, ka man tas ļoti patīk un mani aizrauj.

Ir nepieciešams kāds laiks praksē un arī dzīvē, lai arvien vairāk uzticētos sev, nevis tam, ko stāsta vai rāda kāds cits. Lai caur sevi izpētītu – kā es varu praktizēt tā, lai pēc katras nodarbības nokļūtu un pēc iespējas ilgāk spētu uzkavēties tuvāk sev? Jo tas būtībā ir jogas prakses virsmērķis – arvien dziļāk iepazīties, atgriezties, kontaktēties un spēt palikt tajā dimensijā, kas ir aiz ārējā un citiem pasniegtā es. Tas arī ir tas, kas cilvēkus apzināti vai neapzināti praksē ievelk un notur – iespēja atkal nokļūt tur, kur vienmēr ir labi. Satikt savu dvēseli. Un vēl - hormonālā atkarība, kas pierādīta zinātniski :)

Lai prakse vestu pie sevis, vienlaikus spēcinot fiziski un emocionāli, tai jākļūst ļoti individuālai, arī praktizējot grupās. Lai tā tāda spētu kļūt, ir ļoti jāklausās sevī un sev jāuzticas. Un šim procesam palīgā var nākt arī kāda konkrēta informācija par sevī valdošajām un no līdzsvara izsviestajām enerģijām jeb pirmelementiem un to balansēšanas iespējām.

Atgriežoties pie tumšo vakaru praksēm. Lai saskaņotu tās ar to, ko redzam aiz loga, vēlā rudens un ziemas periodā prakses ar šo gadu nedaudz mainīsim. Plūsmas jeb uguns daļu, kura savu maksimālo aktivitāti sasniedz vasaras Saulgriežos, kad griezāmies mandalu sveicienos ar Kālī elpu, padarīsim rāmāku, īsāku un vienkāršāku – tik daudz, lai uguns dziļi sasilda, nevis plosa. Un vairāk nekā līdz šim pievērsīsimies visam tam, kas ir dziļumā – fiziskā nozīmē.

Praktizēsim klasiskās, statiskās hatha jogas pozas, kuras palīdz koriģēt mugurkaula novietojumu – lai mugura nesāpētu. Praktizēsim statiskās, dziļo ķermeni spēcinošās un dziļumu sildošās pozas uz grīdas. Prakse būs rāmāka - tāda, kura palīdz nonākt dziļumā. Taču siltums (arī Agni jeb uguns krijas) tajās neizpaliks. Rudens un ziemas prakses bez uguns enerģijas klātbūtnes nav iedomājamas – par to visu, kad tiksimies JOGAS DIENĀ!

 

Ļausim sev ieiet tumsā un dziļumā, lai uzkrātu spēkus un atjaunotos laikam, kad gaisma atkal būs vairumā. Saskaņosimies ar Sauli – arī viņa šai laikā kļuvusi rāma. Meklēsim, darīsim un būsim iekšpusē.

 

Tija

 

 

2015-11-04 15:36  |  Skatīts: 883x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ