tija-yoga.lv


Dvēseles dzīve ķermenī.
 

Izdegšana un atjaunošanās




Mīļie dzīves dzītie, paši sevi izdzinušie un pārgurušie. Mīļie - pēc sevis noilgojušies cilvēki. Mīļās sievietes – mēs, kuras pārāk daudz un pārāk intensīvi triecoties, sevi sadedzinām nesalīdzināmi ātrāk un straujāk nekā vīrieši. Par šo faktu man vēlreiz lika aizdomāties ginekoloģes Daces Matules lekcijas slaids, kurš ātri pārslīdēja pār sienu un kuru noķēru “veselīgas novecošanas” konferencē – sievietes organisms, lai izturētu paaugstinātu stresu, ziedo savus dzimumhormonus, pārvēršot tos stresa hormonos (slaidu pievienošu šī raksta beigās). Ar visām no tā izrietošajām sekām, kas skar sievietes veselību un emocionālo labsajūtu. Lai atceramies kaut vai par paaugstināta kortizola līmeņa sekām – imunitāte, iekaisumi, dažāda nelaba somatika.
 
Vakar vakarā mēs uzsākām regulāro iknedēļas gada tumšā laika klusuma un sevī ieiešanas laimi – yin jogas praksi grupā – mīļajā Valdorfskoliņā pie siltās krāsniņas un pie Pērles. Pērle ir omulīga kaķenīte, kas uzskatāmi demonstrē visu to, ko iekš yin jogas mēģinām sajust un piedzīvot pašas – būšanu sevī, atslābumu, labpatiku, ļaušanos, siltumu, mieru un spēju bez sirdsapziņas pārmetumiem parūpēties vispirms par sevi – apzināti atpūsties un atjaunoties.
 
Šis rudens iezīmējās arī ar to, ka beidzot man bija pavēries brīvs laika logs un spēks, un viens pēc otra yin jogu apguva divi iesācēju kursi. Brīnišķīgas, tik dažādas sievietes, meitenes un dāmas – katra ar savu iemeslu, kas licis pieņemt lēmumu piebremzēt vai – vismaz padomāt par piebremzēšanu. Šogad yin jogas bāzes grupās sastapu arī treneres, fizioterapeites un citas palīdzošo profesiju darbinieces – sievietes, kuras tālāk ar dažādām metodēm strādā ar piekusušām, pārdegušām vai sevi pilnīgi pazaudējušām sievietēm. Tāda māsības, savstarpējas palīdzības ķēde – no vienas miera atjaunošanas metodes uz nākošo. No sevis pašas atjaunošanas pie nākamās dzīves ritenī padedzinātās māsas. Ir laba tāda palīdzība, bet vai ir laba tik masveidīga izdegšana?
 
Fzioterapeites, kas strādā ar pārgurušām sievietēm, kuras cieš no veģetatīvās nervu distonijas un vēl dažādiem plaša spektra trauksmes un psihosomatiskiem simptomiem, yin jogas metodes sāk ieviest savās praksēs. Treneres, kas sevi ir pārmocījušas, vadot viņu pašu ķermeņiem bīstami daudz treniņu, sāk vadīt yin jogu, lai kaut mirkli iedotu iespēju arī sev pašām apstāties un nomierināties. Jau gadiem pazīstamas yin jogas grupu dalībnieces, kuras ilgstoši cieš no pārāk augstas ikdienas intensitātes nelabvēlīgajiem pavadoņiem, saka, ka aktīvākai pavingrošanai šobrīd vispār neesot spēka. Šāds aizbildinājums jau ir trauksmes signāls, ka ritenis griežas par strauju un ir aizrāvis par tālu. Arī bez regulāras un aktīvākas izkustēšanās organisms veselībā nevarēs tikt. To iespējams pielāgot sievietes fiziskajam vecumam un aktuālajam pārguruma stāvoklim atbilstošu – vismaz par aktīvākām pastaigām dabā arī izdegšanas laikā aizmirst nevajadzētu.
 
Yin joga ir vieta, kur veselas divas stundas beidzot (beidzot!) ir iespējams izdarīt to, uz ko aicina ārsti, psihoterapeiti un dažādu garīgo prakšu vadītāji – lūdzu, pievērsies beidzot pats sev! Jo tikai tad tu spēsi sajust to, ko tev patiešām vajag un to, kas ir noderīgs tikai tev. Tikai tad tu sajutīsi iedvesmu un spēku izravēt un izmest no savas dzīves to, kas tev atņem spēku un to, ko jau šobrīd ir iespējams izmest. Un tikai tad, kad būsi pabijis sevī, tu iznāksi ārā atjaunojies un noderīgs citiem cilvēkiem – saviem tuviniekiem, draugiem un darba kolēģiem.
 
Kādēļ es to visu rakstu? Un, vai ir jēdzīgi vairākas reizes vienā gabalā izlasīt vārdus “sadedzis”, “pārguris” un “cieš”? Jā, dažreiz tas nostrādā – arī vadot grupas, dažreiz vislabāk iedarbojas tieši tas, ja cilvēkus uz brīdi nedaudz sabiedē :) Man, kas pati reiz ir paspējusi klīniski izdegt, ir izveidojies dīvains aicinājums - vispirms mazliet sabiedēt sievietes, stāstot viņām par izdegšanas iespējamām sekām un tad teikt – lūdzu, izturieties pret sevi maigāk un paņemiet pašas sevi beidzot opā! Lūdzu, parūpējieties par sevi pašu, par savu mīļo ķermeni, kurš mums pacietīgi kalpo arī tad, kad pret viņu izturamies ļoti, ļoti nevērīgi un agresīvi. Dariet to TAGAD, ŠODIEN, lai neizdegtu, lai nesakliegtu uz savu mīļāko un tuvāko tādēļ, ka nav bijis brīdis, kurā pabūt ar sevi un uzlādēt dzīves spēka un mīlestības baterijas.
 
Rakstu arī tādēļ, ka mums nav iespēju saaicināt pie krāsniņas visas, kas to vēlētos. Tādēļ, mīļās kolēģes, līdzīgu darbu darītājas, - ja vien varat un spējat, lūdzu, ņemiet pie savām “krāsniņām” sevi pārāk notriekušās māsas! Varbūt mēs varam apkopot un kaut kur publicēt visas vietas, kurās iespējams paiņot?

Jā, mums atšķirīgās devās ļoti ir vajadzīga vienatne. Taču, arī atjaunošanās grupā ir spēcīgs un dziļš instruments. Ilgi turamās yin pozas un klusums pāris stundas – tās ir ļoti spēcīgas un iedarbīgas “zāles” visiem, kas vienatnē pat īsti apstāties vairs nespēj. Jo ritenis dzen.



  
 

RAKSTA AUTORS: Tija Kazāka
2017-10-13 12:48  |  Skatīts: 681x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ