tija-yoga.lv


Dvēseles dzīve ķermenī.
 

Kas deg, tas sadeg. #BURNOUT





Šajā materiālā esmu apkopojusi tikai daļu no gadu gaitā iekrātās informācijas par šobrīd sabiedrībā arvien pieaugošo izdegšanas sindroma jeb #BURNOUT tēmu. Pilnīgs psiholoģisks un fizioloģisks izsīkums. Tā to varētu dēvēt latviski.

 
Kāpēc cilvēki izdeg?
Tam var būt daudzi un dažādi iemesli. Arī izdegšanas palaidējmehānismi var būt meklējami bērnībā. Iepriekšējā rakstā apkopoju daļu no apgalvojumiem, kuriem cilvēki tic un rīkojas ar tiem saskaņā, - tie ir tiešie pavadoņi ceļā uz izdegšanu. Raksts atrodams zem šī linka: http://tija-yoga.lv/334-matricas-un-transformesana.../

Ir vēl viens aspekts, kas var veicināt izdegšanu. Jo vairāk cilvēks savā būtībā ir "mākslinieks" - radošāks, jūtīgāks, ar trauslāku nervu sistēmu, jo ātrāk viņš sadeg darbā ar cilvēkiem. Arī tad, ja strādā profesijā, kas nav saistīta tieši ar mākslu. Darbs ar cilvēkiem jebkurā jomā ir riska faktors izdegšanai, jo tajā bieži vien nav iespēju izrādīt dusmas tad, kad tās rodas; jābūt laipnam tad, kad nav spēka jeb ir dusmas; jārūpējas par citiem tad, kad pašam pietrūkst kāda, kas mīl un rūpējas; spoži jāizskatās arī tad, kad izskaties noguris utt. Jo jūtīgāka ir cilvēka nervu sistēma, jo garākas atjaunošanās fāzes un vairāk miega viņam šādās situācijās ir nepieciešams.

Tas, ko es bieži esmu uzklausījusi ar dziļu neizpratni – kā, vai tad var izdegt darbā, kuru mīli? Jā, tieši mīlamā darbā, kurā cilvēks "deg" par savu lietu, viņš "sadeg" visātrāk. Kā teica izcilais, pieredzējušais psihoterapeits, hipnoterapeits Ginters Šmidts - kas deg, tas arī sadeg.

Un galvenais izdegšanas palaidējmehānisms, kas attiecas uz visiem cilvēkiem vienādi – nespēja, neprasme pareizi dozēt darba un atpūtas proporcijas savā dzīvē, atbilstoši savai psihofizioloģijai. Īpaši aktuāla tēma introvertiem, kuri atjaunojas lēnāk un tikai vienatnē.

Izdegšanas iemeslu buķete katram veidojas individuāli. Kādam tā saistīta ar pārstrādāšanos un neatpūšanos, citam ar pārpūli un konfliktiem partnerattiecībās vai tuvu attiecību trūkumu. Vēl citam ar vērtību sajukumu. Parasti izdegšana ir vairāku iemeslu summa, no kuriem visbiežāk tiek minēta "degšana" darbā, novārtā atstājot personīgo, privāto dzīvi un attiecības.
 
Kādas pazīmes var liecināt par izdegšanas tuvošanos:
  • It kā nepamatota aizkaitināmība, agresijas lēkmes, nepatika un riebums pret cilvēkiem.

  • Vēlme izvairīties no cilvēkiem, norobežoties, nepiedalīties. Vai arī tad, ja kāds ir pierunājis piedalīties, vēlme visu vērot no malas. Nevēlēšanās iet uz agrāk patīkamu darbu.

  • Nevēlēšanās dalīties ar saviem atlikušajiem emocionālajiem resursiem, kas no malas raugoties izskatās pēc neiejūtības. Zūd empātija un spēja mīlēt.

  • Jebkura darbība notiek ar saņemšanos un atlikšanu. Izslavētā “ļaunā” prokrastinācija bieži vien izrādās psihes aizsargreakcija, kas neļauj cilvēkam nonākt izdegšanas beigu fāzē.

  • Dažādi miega traucējumi, kā arī pārmērīga gulēšana. Pārgurums no rīta, nespēja atpūsties. Totāls pārgurums un sabrukums brīdī, kad varētu sākt dabiski atpūsties.
  • Pamazām, visdažādākajos veidos bojājas veselība, brūk imunitāte (paaugstināts kortizols - iekaisīgie procesi; autoimūnas saslimšanas).

  • Cilvēks sāk atslābināties un aizmirsties arvien destruktīvākos veidos – pārēdas, pārdzeras utt.

  • Trauksme visdažādākajās formās, bailes visdažādākajās formās, panikas lēkmes, somatoforma veģetatīvā distonija (t.sk.derealizācija, depersonalizācija), skumjas, depresivitāte. Robeža starp šiem simptomiem un #BURNOUT fāzēm nav medicīniski stingri novilkta – tie “pārklājas” un izpaužas katram individuāli. #BURNOT sindroms joprojām nav ierakstīts psihisko traucējumu klasifikatorā pārāk izplūdušo un daudzo simptomu dēļ, no kuriem viena daļa jau psishisko traucējumu klasifikatorā ir  ierakstīti.

 
Izdegšanas #BURNOUT fāzes medicīniski tiek iedalītas sekojoši:
1. ENTUZIASMS. Ideālisms, “degšana” par savu lietu. Pārspīlēta sevis identificēšana ar darbu. Strādāšana brīvajā laikā. Cilvēks neapzinās sava ķermeņa, mentālās un emocionālās robežas. Lai izvairītos no šīs fāzes, cilvēkam ir jāzina, jājūt un jāievēro savas fizioloģiskās un psiholoģiskās robežas un jāplāno ATPŪTA.
2. STAGNĀCIJA. Cilvēks jūt, ka nepieciešams arvien vairāk enerģijas, lai paveiktu līdzšinējo darba apjomu un sasniegtu savus mērķus. Cilvēks joprojām sev mēģina iegalvot “jo vairāk es saņemšos, saspringšu, jo vairāk izdarīšu un man būs panākumi”. Pamazām veidojas vēl neapzinātas reakcijas – bailes, sasprindzinājums, ātra aizkaitināmība. Šis ir pēdējais brīdis, kurā pamatīgi mainīt savu dzīvi, lai nesāktos saslimšana.
3. FRUSTRĀCIJA. Fāze, kurā cilvēks pieredz, ka ar līdzšinējo enerģijas patēriņu vairs nespēj sasniegt iecerēto un sāk lietot autoagresijas stratēģijas – par daudz ēst, par daudz lietot alkoholu – šie ir neapzināti mēģinājumi paaugstināt gandarījuma un labsajūtas hormonu līmeni asinīs, kurus agrāk nodrošināja panākumi darbā. Sāk parādīties ķermeniski simptomi, slimības. Tie ir visdažādākie, katram cilvēkam individuāli.
4. APĀTIJA. Psiholoģijā šai fāzei mēdz dot nosaukumu “iekšēja sevis paša atlaišana no darba”. Cilvēks vairs nedomā ne par kādiem iespējamiem mērķiem. Bieži vien viņš domā par iespēju turpmāk vispār vairs nestrādāt, likvidēt savu firmu, apzināti to novest līdz bankrotam utt. Cilvēks, ja vēl turpina strādāt, padara tikai pašu nepieciešamāko minimumu. Cilvēka privātā un darba dzīve ir nopietni apdraudēta. Lai nenonāktu izdegšanas pēdējā fāzē, cilvēkam ir jāpieņem palīdzība no ārpuses.
5. IZDEGŠANAS SINDROMS jeb #BURNOUT ir ļoti smaga krīze cilvēka dzīvē. Cilvēkā dominē dzīves jēgas zuduma, bezjēdzības izjūta. Cilvēks izjūt dažadas, izteikti negatīvas izjūtas gan pats pret sevi, gan pret citiem cilvēkiem. Cilvēkam ir nepieciešama ārsta, psihiatra palīdzība.
 
Ko ir iespējams darīt, pirms nonākšanas pēdējā #BURNOUT fāzē?
  • Samazināt slodzi un visas darbības, kurās ir izjūta, ka “es sevi tērēju”, “es lietoju enerģiju”.

  • Palielināt atpūtas un miega laiku. Plānot sev piemērotu atpūtu, kurā neietilpst aktivitātes, kuras izraisa stresa hormonu līmeņa paaugstināšanos.

  • Iemācīties pateikt “NĒ” visās nepieciešamajās situācijās.

  • Nedarīt vairākas lietas vienlaikus. Darīt lietas lēnāk un pēc kārtas. Nepieļaut steigu un haosu. Nedomāt trīs soļus uz priekšu. Pārstāt pilnīgi visu kontrolēt.
  • Samazināt līdz iespējamam minimumam visas dzīves situācijas, kuras izraisa paaugstinātu, subjektīvi nepatīkamu stresu. #BURNOUT pēdējā fāzē ir aizliegta jebkādu stresoru ietekme uz cilvēku.

  • Atteikties no visa, no kā ir iespējams atteikties un kā iegūšana pieprasa paaugstinātu stresa līmeni, pārstrādājoties. Priekšmeti, mantas, drēbes utt., bez kuriem var iztikt. Ceļojumi, kuros var nebraukt. Ēdieni un dzērieni, kurus var neēst, to vietā izvēloties citus. Un tā joprojām. Nu jau populārais dovnšiftings.

  • Rūpēties par sevi dažādos veidos. Darīt lietas, kas atslābina un rada baudu - masāžas, maigas pirtis, ļoti maiga joga u.c. Atļaut sev atslābt pilnīgi un līdz galam.

  • Izturēties pret sevi ar maigumu.

  • Radīt sev iespēju būt vienatnē tik ilgi, cik tas subjektīvi ir nepieciešams.

  • Atrast iespēju pabūt klusumā un nelietot mobilās ierīces.
  • Meklēt iespējas un veidus nebūt vienmēr un visur sasniedzamam. Rūpēties par savu privātumu.
  • Ja tas vēl nav izdevies – atrast veidu, kādā sakontaktēties ar savu dziļāko būtību. Iemācoties būt dziļā kontaktā ar savu ķermeni un dvēseli, daudzas mākslīgi radītas vajadzības, kuru iegūšana izraisa paaugstinātu stresu, atkrīt pašas no sevis.

  • Un vipārzināmais veselīgais dzīves veids, nepārvēršot to par fanātismu un jaunu stresoru - daba, svaigs gaiss, veselīgs uzturs, mērenas, veselīgas kustības, meditācija, apzinātība, tempa palēnināšana. Izdedzis cilvēks nedrīkst aktīvi sportot un aktīvi vingrot. Arī aktīvu jogu izdedzis cilvēks nedrīkst veikt. Paaugstināta fiziskā aktivitāte paaugstina visu stresa hormonu līmeni organismā. Cilvēkam, kurš ir izdedzis, sevi ir jāsargā no stresa situācijām/stresa hormoniem.

  • Dzīves vērtību un prioritāšu mainīšana. Ierobežot dzīvi ārpusē un izkopt dzīvi iekšpusē. Garīgā dzīve. Ikdienas pateicības prakse.
Pilnīga atkopšanās no galējas izdegšanas jeb #BURNOUT nav iespējama. Izdegšana, līdzīgi kā alkoholisms, ir slimība, ar kuru būs jārēķinās visu atlikušo mūžu. Vācijā (un droši vien, arī citur pasaulē) izdegušie cilvēki ārstējas klīnikās, un ierobežojumi tur ir ļoti stingri – kategorisks aizliegums lietot mobilos tālruņus un internetu, dienas režīms, psihoterapija, atbilstošas kustības svaigā gaisā utt. Un stingrs aizliegums ar sparu atgriezties darbā, tiklīdz šķiet, ka palicis labāk.
 
Iesākumā, pēc atkopšanās no #BURNOUT, cilvēks vienā nedēļā drīkst strādāt vien pāris stundas. Un arī nākotnē slodzi vairs nebūs iespējams kāpināt līdz tai, kādā cilvēks darbojās pirms izdegšanas. To nepieļaus cilvēka psihofizioloģija. Atkarībā no slimības smaguma un tā, cik spēcīgi ir cietušas cilvēka psihofizioloģiskās sistēmas, nākotnē jārēķinās ar aptuveni 3 reizes mazāku darba apjomu visu atlikušo mūžu, jo pie pirmās paaugstinātās piepūles simptomi atgriezīsies un brēks: STOP!!!
 

RAKSTA AUTORS: Tija Kazāka (Bach. Psih., C kategorijas sporta speciāliste, stresa menedžmenta programmas - stresa pašvadība, izmantojot jogas elementus - STRAIMY(C) sertificēta vadītāja, sertificēta YIN YOGA un YOGA NIDRA pasniedzēja, sertificēta meditācijas prakses vadītāja).

Bilde ir no shutterstock.com


Šo materiālu mani mudināja apkopot diskusija, kura izvērtās pēc sekojošā ieraksta FB:

Kādā dienā, kādu laiku atpakaļ, vēl šajā pašā gadā es sēdēju sāls saunā, ārstējot sāpošo ķermeni. Pie manis pienāca pilnīgi nepazīstama sieviete, neko nepaskaidrojot uzlika rokas man uz pleciem, ieskatījās man acīs un skaļi, visiem apkārtējiem dzirdot, teica: программа запущена. пришло время относиться к себe c нежностью

Šodien nodomāju, gada beigām tuvojoties, ierakstīšu to arī šeit. Jo ik dienas sastopu sievietes, kuras yin maigajā praksē un meditācijā meklē izeju ārā no izdegšanas, no distonijas, no sevis izdzīšanas un nemīlēšanas sekām. Lai tiktu atpakaļ. Ir pienācis laiks pret sevi izturēties ar maigumu
Tas varētu būt pirmais novēlējums mums, daudzām, Jaunajā gadā!
Tija

Lietotāja Tija Kazāka attēls.

2017-11-29 15:24  |  Skatīts: 3775x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ